Personības socioloģija

Runājot par personību, visbiežāk ar to mēdz saprast vienkārši atsevišķu cilvēku. Bet bez personības jēdziena mūsu rīcībā ir vēl citi radniecīgi jēdzieni: cilvēks, indivīds, individualitāte. Ikdienas valodā šos jēdzienus bieži lieto vienādā nozīmē, taču zinātnē tie apzīmē dažādas lietas.
Ar vārdu „ indivīds” apzīmē cilvēku vienkārši kā kaut kāda veseluma (bioloģiskas ģints vai sociālās grupas) atsevišķu pārstāvi; reālās dzīves un attiecīgā konkrētā cilvēka darbības specifiskās īpatnības šā jēdziena saturā neietilpst. Turpretī daudznozīmīgais termins „ individualitāte” apzīmē to īpašo, specifisko, kas konkrēto cilvēku atšķir no visiem citiem, ietverot kā dabiskās, tā sociālās, kā ķermeniskās( somatiskās), tā psihiskās, kā mantotās, tā iegūtās, ontoģenēzes procesā izveidojušās īpašības. Arī personības jēdziens ir daudznozīmīgs. No vienas puses, tas apzīmē konkrētu indivīdu( personu) kā darbības subjektu viņa individuālo īpašību (atsevišķais) un sociālo lomu (vispārīgais) vienotībā. No otras puses ar personību saprot indivīda sociālo īpašību, viņā integrēto to sociāli nozīmīgo iezīmju kopumu, kuras izveidojušās, attiecīgajai personai atrodoties tiešā un netiešā mijiedarbībā ar citiem cilvēkiem, un kuras savukārt padara viņu par darba, izziņas un sakaru objektu. Šis otrais aspekts ir no socioloģijas viedokļa svarīgākais, jo socioloģiju interesē nevis atsevišķais cilvēks pats par sevi, bet cilvēks kā noteiktas sabiedrības, šķiras, sociālās grupas loceklis, kurā iemiesotas dažas sociāli tipiskas iezīmes. (Kons I., 1969: 7)…