F.Frēbels dzīvojis un darbojies gadsimtu agrāk nekā M.Montesori. 18gs. beigās un 19.gs. sākums bija romantisma laikmets Eiropā ASV. Tajā laikā augstu vērtētas tika cilvēka garīgās īpašības, garīgā dzīve, kas arī noteica F.Frēbela pedagoģiskos uzskatus, un vēl noteikti tas, ka viņš audzis garīdznieka ģimenē.
„F.Frēbela pedagoģiskā sistēma vairāk nekā jebkura cita līdz tam laikam pastāvējusī pedagoģiskā sistēma dibināta uz filozofiskajiem priekšstatiem par cilvēka būtību” (J.Beļickis „Izglītības alternatīvās teorijas” 1997.)
Viņa mācība atklāta divos principos – radošās darbības un reliģisko jūtu audzināšanas. Cilvēks attīstās darbā, darbojoties, jo viņa dievišķais gars tiecas izpausties. F.Frēbels darbu izskatīja par spēcīgu audzināšanas līdzekli. Cilvēkam jāvēro savs darbs, lai varētu sevi pilnveidot, jo pēc darba rezultātiem var spriest par cilvēku. Nedrīkst aizmirst, ka bērnā ir arī jāieaudzina godbijība un garīgums.…
