Rūdolfa Blaumaņa luga „Indrāni” un Antona Čehova luga „Ķiršu dārzs” abas ir par līdzīgu tēmu – kā cilvēki reaģē, ja vispār reaģē, uz pārmaiņām, kuras atnes rītdiena. Lugas ir par to kā, laikam ejot, mainās vide mums apkārt un vai līdz ar vidi maināmies arī mēs. Abas lugas ir sarakstītas praktiski vienā laikā, atšķiras tikai rakstīšanas vieta. „Ķiršu dārzs” ir sarakstīts 1903. gadā Krievijā ,bet „Indrānus”, kas ir sarakstīti 1903. gadā, Blaumanis sāka Pēterburgā, Krievijā, bet pabeidza savās mājas Brakos. Tāpat pati lugas darbība risinās vienā un tajā pašā laikā 19. un 20. gadsimta mijā, tikai „Indrānu” darbība risinās Vidzemē, bet „Ķiršu dārza” darbība Krievijas vidienē. Tāpat jāpiemin, ka „Indrānu” darbība risinās lauku saimniecībā, kuru vada zemnieki, bet „Ķiršu dārzs” lauku muižā, kuru pārvalda muižnieku ģimenes kalpotāji. Tieši šo līdzību dēļ, manuprāt, tad arī tēmas, kuras autori apskata, sakrīt abās lugās.
Lasot lugu, laiks, kurā risinās tās darbība, ir svarīgs, lai lasītājs labāk izprastu lugā atklātās problēmas un tēmas. Lielā mēra lugas sarakstīšanu ietekmē autoram apkārt notiekošais laikā, kad tiek rakstīta luga. Blaumanis sev apkārt redzēja pārmaiņas, īpašumi tika nodoti nākamajai paaudzei, kas sev līdzi nesa jauninājumus, kas vecākajai paaudzei šķita nepieņemami. Savukārt, Čehovs sev apkārt redzēja muižniecības norietu, kas sekoja dzimtbūšanas atcelšanai, muižu loma muižnieku dzīvēs mainījās, muižas vairs nespēja kalpot par peļņas avotu, nodarbojoties ar lauksaimniecību, vajadzēja sekot pārmaiņām, bet muižnieki bieži nespēja mainīties līdzi laikam un no muižām nācās atteikties.
…
