-
Mārketinga projekts
1.Situācijas analīze
Situācijas analīzei tiek izmantota „Lauku ceļotāja” veiktā aptauja.
1.1.Klientu loka noteikšana
Tika aptaujāti 249 respondenti, no kuriem 171 Latvijas iedzīvotājs un 78 ārzemnieki. Aptaujas tika veiktas Asociācijas "Lauku ceļotājs" birojā, tūrisma informācijas centros Latvijā, ar e-pasta palīdzību, izsūtot aptaujas anketas cilvēkiem, kas izrādījuši interesi par atpūtu Baltijas valstu laukos. Aptauja bija brīvprātīga, tādēļ tiek izdarīts pieņēmums, ka respondenti ir ieinteresēti lauku tūrismā tātad ir potenciālie lauku tūristi.
No ārvalstu respondentiem gandrīz visi (97%) jau ir bijuši Latvijā, 55% - Igaunijā un 49% - Lietuvā un lielākā daļa (78%) ir atpūtušies Baltijas valstu laukos. Lielākā daļa (62%) Latvijas respondentu ir sievietes, savukārt lielākā daļa (69%) ārvalstu respondentu ir vīrieši.
Mazliet vairāk kā puse (54%) Latvijas respondentu ir vecumā no 26-45 gadiem, 36% respondentu ir vecumā no 18-25 gadiem. Latvijas respondenti vecumā no 46-60 gadiem ir tikai 4% un vecāki par 60 gadiem - tikai 2%. Respondenti jaunāki par 18 gadiem ir tikai 1%. Arī ārzemju respondentu tāpat kā Latvijas respondentu vidū, gandrīz pusi (49%) sastāda cilvēki vecumā no 26-45 gadiem. Tomēr salīdzinot ar Latvijas respondentiem, ārzemnieku vecumā no 46-60 gadiem ir vairāk - 26%, savukārt ārzemnieku vecumā no 18-25 gadiem ir mazāk - 17%. Respondentu, kas vecāki par 60 gadiem un jaunāki par 18 gadiem ārzemju respondentu vidū ir vairāk nekā Latvijas respondentu vidū - 4% un 3%.
Secinājumi:
*Galvenās lauku tūrismā ieinteresētās vecuma grupas ir cilvēki vecumā no 18-60 gadiem. Būtiski, ka Latvijas iedzīvotāju vidū lauku tūristu grupa ir jaunāka - vecumā no 18-45 gadiem, bet ārzemju respondentu vidū vecāka - vecumā no 26-60 gadiem.
*Latvijas iedzīvotāju vidū galvenās lauku tūrisma mērķgrupas ir biroju darbinieki un vadītāji, studenti un skolnieki, projektu vadītāji, juristi, ekonomikas un finansu jomā strādājošie un valsts administrācijā nodarbinātie cilvēki. Ārvalstu tāpat kā Latvijas respondentu vidū galvenās mērķgrupas ir Studenti un skolnieki, valsts administrācijā nodarbinātie cilvēki un biroju darbinieki un vadītāji. Ārvalstu respondentu vidū, atšķirībā no Latvijas, par mērķgrupām uzskatāmi arī izglītībā un zinātnē strādājošie, medicīnas un tehniskie darbinieki. …
Latvijai ir plašs tūrisma resursu spektrs – ainavu un kultūrvēsturiskā mantojuma daudzveidība, bagātas bioloģiskās un ģeofizikālās sistēmas, kuras lielākoties veidojušās civilizācijas neskartas. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 90-to gadu sākumā tika likvidētas kolektīvās un valsts saimniecības. Bijušie zemes īpašnieki atguva padomju varas gados nacionalizētos īpašumus. Mazās saimniecības meklēja rentablas alternatīvas saimniekošanas iespējas lauksaimniecībā, zivsaimniecībā un mežsaimniecībā, kas laukos tradicionāli ir bijuši galvenie nodarbošanās veidi. Lauku tūrisms kļuva par „glābiņu” un bieži vietējo iedzīvotāju redzējumā - vienīgo risinājumu dzīvei laukos. Iesākumā uzņēmēji lielākoties piedāvāja apmesties brīvajās telpās mājās, kuras bija būvētas pašu vajadzībām, jo tūristu plūsma bija relatīvi neliela. Palielinoties tūristu skaitam, saimniecības arvien vairāk pārorientējās no tradicionālās lauksaimniecības uz viesu uzņemšanu, paplašinot telpas, ceļot atsevišķas mājiņas tūristiem, veidojot mazas viesnīcas un viesu mājas, iekārtojot un uzlabojot kempingu vietas. Eiropas Lauku tūrisma federācija - "EuroGites" ir dibināta 1990. gadā, un šobrīd tā apvieno jau 21 lauku tūrisma asociācijas no 18 Eiropas valstīm, tādējādi pārstāvot aptuveni 150 000 lauku tūrisma mītņu intereses visā Eiropā. 2002.gada jūnijā, Nantes asamblejas laikā uz diviem gadiem tika ievēlēta federācijas jaunā valde, kuras galvenais uzdevums ir kopīgas Eiropas lauku tūrisma politikas izstrādāšana un realizēšana. Jaunajā valdē kopā ar kolēģiem no Spānijas, Portugāles, Francijas, Austrijas un Rumānijas pirmo reizi darbojās arī pārstāve no Latvijas - Latvijas lauku tūrisma asociācijas "Lauku ceļotājs" prezidente Asnāte Ziemele. Jaunā "EuroGites" valde kā savu galveno uzdevumu nākamajiem gadiem bija izvirzījusi kopīgu lauku tūrisma mārketinga veidošanu Eiropā, kur kā galvenā aktivitāte tiek plānota jaunas Eiropas lauku tūrisma interneta mājas lapas izveide, kur iespējams atrast informāciju par lauku tūrisma attīstību un lauku tūrisma piedāvājumiem katrā atsevišķā Eiropas valstī. Būtisks jaunās valdes uzdevums bija padarīt salīdzināmus arī daudzos Eiropas lauku tūrisma sertifikācijas kritērijus. Latvija līdz ar ievēlēšanu "EuroGites" valdē ieguvusi ne tikai iespēju aktīvi līdzdarboties Eiropas lauku tūrisma politikas veidošanā, bet arī apmainīties pieredzē ar citu Eiropas valstu lauku tūrisma asociācijām, veicot kopīgas lauku tūrisma mārketinga aktivitātes un iegūstot sadarbības partnerus ES finansējuma piesaistei lauku tūrisma jomai Latvijā.
