-
Starptautiskās tiesības
9. TEMATS Starptautiskās tiesības bruņotu konfliktu laikā (starptautiskās humanitārās tiesības)
Kontroljautājumi
1. Kādas ir karagūstekņu tiesības un kas ar viņiem notiek pēc karadarbības beigšanās?
Jebkuros apstākļos karagūstekņiem ir tiesības uz cieņu pret viņa personību un godu.
Karagūstekņus jāatbrīvo un jārepatriē tūlīt pēc aktīvās karadarbības izbeigšanās. Ja starp karojošām pusēm noslēgtajā līgumā par karadarbības izbeigšanu nav norādījuma par augstāk minēto jautājumu vai ja vispār nav šāda līguma, katrai no gūstā turētājām valstīm pašai jāsastāda un bez kavēšanās jāizpilda karagūstekņu repatriācijas plāns saskaņā ar iepriekšējā rindkopā minēto principu.
Pieņemtie lēmumi kā vienā, tā otrā gadījumā jāpaziņo karagūstekņiem.
Karagūstekņu repatriācijas izdevumi visos gadījumos vienlīdzīgi jāsadala starp gūstā turētāju valsti un valsti, kurai karagūstekņi pieder. Šādai sadalīšanai jābalstās uz sekojošo:
(a) Ja abas valstis robežojas viena ar otru, valsts, kurai pieder karagūstekņi, sedz repatriācijas izdevumus, sākot no gūstā turētājas valsts robežām.
…
3.TEMATS Starptautisko tiesību pamatprincipi Kontroljautājumi 1. Vai atjaunojot Latvijas valsti 1990.gadā netika pārkāpts robežu negrozāmības princips? Princips, kas atzīst robežas par negrozāmām (krieviski: нерушимы), iedibināts modernajās starptautiskajās tiesībās un noteikts tādos dokumentos kā 1975.gada Helsinku Akts un vairākos 20.gadsimta 70.gadu divpusējos līgumos. Tajā pašā laikā tiek vienprātīgi atzīts, ka “negrozāmība” neizslēdz robežu grozīšanu uz savstarpējas vienošanās pamata. Ja šo principu atpakaļejoši piemēro strīdam par Abreni, jautājums būtu, kuru no divām robežām būtu jāuzskata par negrozāmu? Latvija iestājas par 1920.gada robežu, bet Krievija atzīst tikai 1944.gada robežu. Krievija ir atgādinājusi Latvijai par saistībām, kas izriet no 1991.gada pamatu līguma 6.panta, kurš nosaka, ka pusēm ir abpusēji jāievēro otras puses teritoriālā integritāte saskaņā ar Helsinku Akta principiem. Krievijai arī bija prātā 1944.gada robeža, kad tā pārmeta Latvijai, ka Latvija cenšas faktiski denonsēt saistības, kuras apņēmās ievērot šī Viseiropas foruma dalībvalstis.
Koledžas darbs.
