Vai Indijas demokrātija sekmē ekonomisko attīstību vai arī ir šķērslis ekonomikas attīstībai?
Koloniālā perioda laikā Indijas ekonomiku veidoja agrikulturālais sektors, nabadzīgā slāņa skaits bija mērāms miljonos un darba prduktivitāte bija ļoti zema. Industrijas, kas attīstījās šajā periodā bija limitētas, jo Lielbritānija Indijā ieveda savu manufaktūru ražojumus, apmaiņā pret izejvielām. Tā kā britu ekonomika bija daudz attīstītāka, Indijai bija ļoti grūti ar to konkurēt. Tādēļ 1947. gadā, kad Indija ieguva savu neatkarību un izveidoja federālu parlamentāru valsti, tās ekonomika bija stagnātiska, īpaši agrikultūras jomā. Neru valdīšanas laikā tika izveidoti piecu gadu plāni ekonomikas attīstībai, kuri bija veidoti pēc PSRS modeļa. Tā ievaros tika saglabāti augsti importa tarifi, kas pasargāja iekšējo ekonomiku no ārvalstu konkurences. Valdība regulēja arī privāto industriju attīstību, piesaistot valsts ekonomikai ārvalstu investorus. Tā rezultātā tika izveidota iespaidīga industriālā bāze, bet diemžēl netika atrisināts nabadzīgo iedzīvotāju stāvoklis un mantiskā nevienlīdzība turpināja saglabāties augstā līmenī.
Laika posmā starp 1950 un 1980 gadu, Indijas valdība sāka īstenot tā saukto valsts-vadīto ekonomisko attīstību.…
