Kultūras mantojuma noteikšanas kritēriji pasaules vēsturē.
Tikai pēdējā gadsimta laikā, pateicoties masu saziņas tehnoloģijām, cilvēki ir sākuši censties aizsargāt kultūras pieminekļus globālā mērogā. Līdz tam tas notika lokāli, bet tieši šie lokālie centieni parāda cik nozīmīga loma ir politikai un kultūrai pie kultūras mantojuma noteikšanas kritērijiem.
Kā zināms, tad pirmie kultūras pieminekļu aizsardzības pasākumi notikuši jau antīkajos laikos, kad senajā Romā ik pa laikam tika izdoti likumi par seno būvju aizsardzību1. Tātad, ja izdeva likumus, tad bija jābūt arī kritērijiem pēc kuriem noteica, kas saglabājams un kas ne.
Iedziļinoties Plāvija Juliāna Maiorāna 5. gs. vidū izdotajā ediktā2 redzams, ka pastāv vairāki kritēriji. Pirmkārt, tās ir tikai Romas ēkas, otrkārt, tādas, kas celtas senos laikos (neskaidrs jēdziens) vispārējam labumam un pilsētas skaistumam. Tātad galvenajiem kritērijiem tika izvirzīts ēkas senums un estētiskums. …
