Karls Gustvs Jungs dzīvojis no 1875. – 1961. gadam. Uzaudzis Šveicē. Jungs gribēja kļūt par arheologu, bet devās uz Bāzeles universitāti studēt medicīnu. Visu mūžu viņam bijusi interese par okultām parādībām un parapsiholopģiju.
Par analītiskās psiholoģijas attiecībām ar poētisko jaunradi.
Psiholoģijas priekšmets var būt tikai tā mākslas daļa, kura pastāv māksliniecisko tēlu jaunrades procesā, nevis tā, kura veido pašas mākslas būtību. Šī otrā daļa – kā jautājums, kas ir māksla pati par sevi, - var būt tikai estētiski mākslinieciskās, nevis psiholoģiskās interpretācijas priekšmets. Lai cik dziļi arī psiholoģija ietiektos mākslas analīzē, tā vienmēr aprobežosies ar mākslinieciskās darbības pasihisko procesu izpēti un nekad neskars mākslas intīmākās dzīles.
Jungs uzskatīja, ka mākslas darbs ir jāuzskata par neirozi, vai arī neiroze par mākslas darbu. Mākslas darba rašanās psiholoģiskie priekšnoteikumi ir līdzīgi neirozes priekšnoteikumiem, turklāt tā kā cilvēku dzīves apstākļi ir relatīvi līdzīgi, šie priekšnoteikumi vienmēr ir vieni un tie paši, vai runa ir par nervozu zinātnieku, dzejnieku vai parastu cilvēku – visi saskaras ar vispārcilvēciskām problēmām.…
