Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 05.06.2000.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 3 vienības
Atsauces: Ir
  • Referāts 'Šķīrējtiesa', 1.
  • Referāts 'Šķīrējtiesa', 2.
  • Referāts 'Šķīrējtiesa', 3.
  • Referāts 'Šķīrējtiesa', 4.
  • Referāts 'Šķīrējtiesa', 5.
  • Referāts 'Šķīrējtiesa', 6.
  • Referāts 'Šķīrējtiesa', 7.
  • Referāts 'Šķīrējtiesa', 8.
  • Referāts 'Šķīrējtiesa', 9.
  • Referāts 'Šķīrējtiesa', 10.
  • Referāts 'Šķīrējtiesa', 11.
  • Referāts 'Šķīrējtiesa', 12.
  • Referāts 'Šķīrējtiesa', 13.
  • Referāts 'Šķīrējtiesa', 14.
  • Referāts 'Šķīrējtiesa', 15.
  • Referāts 'Šķīrējtiesa', 16.
  • Referāts 'Šķīrējtiesa', 17.
  • Referāts 'Šķīrējtiesa', 18.
  • Referāts 'Šķīrējtiesa', 19.
  • Referāts 'Šķīrējtiesa', 20.
  • Referāts 'Šķīrējtiesa', 21.
  • Referāts 'Šķīrējtiesa', 22.
  • Referāts 'Šķīrējtiesa', 23.
  • Referāts 'Šķīrējtiesa', 24.
Darba fragmentsAizvērt

Šķīrējtiesu var izveidot konkrēta strīda izšķiršanai. Šķīrējtiesa var darboties arī pastāvīgi.

Pastāvīgā šķīrējtiesa darbojas uz statūtu vai nolikumu pamata, bet šķīrējtiesa konkrēta strīda izšķiršanai tiek izveidota likumā noteiktajā kārtībā.

Pastāvīgu šķīrējtiesu var izveidot juridiskās personas, kas par tās izveidošanu paziņo tieslietu ministrijai.

Strīdu izšķiršana šķīrējtiesā nav uzņēmējdarbība.


Šķīrējtiesu loma un to darbības tiesiskā regulēšana.

Civiltiesiskos strīdus izšķir ne tikai likumā “Par tiesu varu” norādītās valsts tiesu iestādes, bet arī šķīrējtiesas. Šķīrējtiesneša vai šķīrējtiesas nolēmums kā strīda noregulējuma paņēmiens vēsturiski uzskatāms par senāku nekā valsts tiesu institūciju nolēmumi.
Modernajā sabiedrībā šķīrējtiesas (arbitrāžas, arbitrāžas tiesas) ir plaši atzīts un izmantots mantisko strīdu noregulēšanas veids ne tikai valstu iekšējās nacionālajās civilajās un komerciālajās attiecībās, bet arī starptautiskajā tirdzniecībā.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants