1.Senās Grieķijas runas māksla.
Retorika ir viena no vissenākajām zinātnēm. Par tās sākumu tiek uzskatīts laika posms ap 5.gs.p.m.ē. Senajā Grieķijā.
4.gadsimtā p.m.ē. uzplauka Atikas daiļruna jeb retorika. Kā to uzsvēra jau senatnē, retorikas mērķis bija nevis pierādīt kādu patiesību, bet tikai pārliecināt klausītājus par viena vai otra apgalvojuma pareizumu. Īpaši retorika attīstījās Atēnās. 4. gadsimtā p.m.ē. atēnieši ļoti mīlēja tiesāties. Tas mudināja maz pieredzējušus prāvniekus griezties pēc palīdzības pie prasmīgiem oratoriem. Tā arī radās profesionāļi “logogrāfi”, kas par maksu rakstīja runas saviem klientiem. Grieķu daiļrunas teorijas pirmsākumi meklējami Sicīlijā – Sirakūzās, kur pēc tirānijas krišanas 466.g.p.m.ē. un valsts iekārtas demokratizācijas radās labvēlīgi apstākļi praktiskās daiļrunas attīstībai. Pirmās runas bija tiesu runas, un arī retorikas aizsākumi saistīti ar pirmajiem tiesu runas sacerētājiem – Teisiju un Koraku. Viņi Sirakūzās nodibināja oratoru skolu un saviem skolēniem, pirmkārt, centās iemācīt pārliecinoši runāt.
Viens no visievērojamākajiem sengrieķu tiesas runu sacerētājiem bija Līsijs (445.-380.g.p.m.ē.) no Sirakūzām, kas kļuva par metoiku Atēnās. Līsijs prāvām rakstīja runas, kas raksturā un saturā bija visai dažādas, izteiksmē spilgtas un ar pārliecinošu argumentāciju. Viņa runās atspoguļojās tā laika Atikas sabiedrības sadzīve un tikumi.…
