Sistēmas transformācijas periods notika no 1980. gadu beigām līdz 1990. gadu sākumam, kad Latvija, Lietuva un Igaunija atradās Padomju Savienībā. Formāli pāreja no slēgtas masu mediju sistēmas uz atvērtu sākās 1985. gada pavasarī, kad Padomju Savienībā pie varas nākušais Mihails Gorbačovs paziņo par sabiedrības iesaistīšanu politiskajā dzīvē ar to mēģinot panākt, lai sabiedrība aktīvāk atbalsta partiju, palīdz sistēmu padarīt mūsdienīgāku, uzlabojot ekonomisko situāciju. Lai to partija panāktu, tā iepriekšējo paslavinājumu vietā kritizē savas pieļautās kļūdas un ļauj par tām izteikties sabiedrībai. Tā norobežojas no staļinisma un paziņo, ka tikai pievēršanās tam noveda Padomju Savienību pie sabrukuma. Gorbačovs uzskatīja, ka komunistiskās partijas loma ir ļoti nozīmīga un tā varēs kontrolēt reformu perestroika un glastnostj pakāpeniski un partijas ideoloģijai vēlamā virzienā, taču nerēķinājās ar to, ka Baltijas valstis nav pilnībā pakļāvušās Padomju Savienības ideoloģijai un tās kopīgi mēģinās atgūt neatkarību. To palīdzēja īstenot tas, ka tām bija kopīga demokrātiska pagātne un tās atradās tuvu rietumu valstīm un varēja viegli piekļūt to medijiem.
Visu Padomju Savienības laiku mediji darbojās, kā sabiedrības mobilizācijas, leģitimācijas un propagandas instruments, kas nodrošināja partijas ideoloģiju paušanu visai sabiedrībai.…
