Ikviena cilvēka dzīvība sākas jau pirms viņa nākšanas pasaulē. Tā sākas viņa ieņemšanas brīdī, saplūstot viņa vecāku dzimumšūnām.
Laika posmu starp bērniņa ieņemšanu un dzimšanu sauc par prenatālo periodu.
Prenatālās attīstības periodā notiek visu bērna orgānu un sistēmu formēšanās un attīstība.
Faktori, kas šajā laikā ietekmē augošo organismu, var iespaidot arī visu turpmāko dzīvi. Lai gan prenatālajā periodā attīstību ietekmē galvenokārt bioloģiski faktori, taču nozīme ir arī apkārtējai videi.1
Nelabvēlīgie faktori, kas iedarbojas uz topošo māti var būt par cēloni dažādām bērna slimībām un pat kroplībām. Tādi faktori ir sirds un asinsvadu sistēmas slimības, infekcijas slimības, pie tam bīstamākās ir gripa, masaliņas un citas. Pie nelabvēlīgiem faktoriem var pieskaitīt dažādu ķīmisko vielu - krāsu, laku, daudzu medikamentu iedarbību, kas, būdama nekaitīga pieaugušam cilvēkam, var būt postoša auglim. Iepriekš minētie faktori var radīt auglim sirdskaiti, kā arī asinsvadu un dažādu orgānu attīstības traucējumus, locekļu nepilnīgu attīstību. Bieži tiek bojāta centrālā nervu sistēma, no kā lielā mērā cieš bērna intelekts. Tādēļ ir ļoti svarīgi topošajiem vecākiem zināt visu par prenatālo attīstību.
Latvijā, tāpat kā daudzās citās valstīs, grūtniecības ilgumu rēķina no pēdējo menstruāciju sākuma datuma. Tādēļ, reāli embrija (augļa) vecums ir apmēram par 2 nedēļām mazāks nekā grūtniecības termiņš, kuru ir noteicis ārsts. …
