“Suverēns ir tas,”teica Diogs”kura rokās atrodas
augstākā vara:viņa griba ir likums.”
Demokrātija jeb tautvaldība var būt tieša un netieša. Tieša tautvaldība ir atrodama tanīs valstīs, kur visi pilntiesīgie pilsoņi var ņemt tiešu dalību valsts dzīves svarīgāko funkciju realizēšanā, piemēram, likumdošanā, satversmes papildināšanā, starptautisko līgumu ratificēšanā u.tml.; netieša demokrātija turpretim pastāv tanīs valstīs, kur tautas piedalīšanās valsts varas realizēšanā aprobežojas ar priekšstāvju ievēlēšanu. Netiešā demokrātijā augstākais aktīvais valsts varas orgāns ir tautas priekšstāvju sapulce(parlaments), tiešā demokrātijā turpretim vismaz dažās no svarīgākajām valsts varas funkcijām augstākais aktīvais valsts varas orgāns ir tauta pati, t.i. visi pilntiesīgie pilsoņi. Netiešās demokrātijas galvenie veidi ir-konstitucionālā un parlamentārā republika un parlamentārā monarhija. Arī tiešā –demokrātija var pieņemt dažādus veidus, jo tautas aktīva piedalīšanās valsts varas funkciju realizēšanā var būt dažāda. Visaktīvāk tautas suverēnā vara parādās tur, kur visi pilntiesīgie pilsoņi var sapulcēties vienkopus un lemt par visām valsts lietām. Tā tas bija Atēnu demokrātijā , kur tauta, sapulcēdamās kārtīgi ik pa 9 dienām bij pastāvīgs un visai aktīvs augstākais valsts varas orgāns.…
