Cukura diabēta pacienta aizkuņģa dziedzeris insulīnu neizdala, vai arī tas netiek organismā racionāli izmantots. Jebkurā gadījumā šūnas nesaņem glikozi, kas tām nepieciešama enerģijas iegūšanai. Glikoze nenonāk šūnās, bet uzkrājas asinīs un tiek izvadīta ar urīnu.
Pirmā tipa cukura diabēts
Imūnsistēma sāk darboties pret aizkuņģa dziedzera beta šūnām. Šādu reakciju var izraisīt daži faktori (piem., vīrusi, toksiskas vielas, medikamenti), to ietekmē sākas autoimūna reakcija. Lielākoties raksturīgs baltās rases cilvēkiem. Īpatnības:
1.Biežāk sastop gados jauniem cilvēkiem. Parasti saslimst cilvēki ar normālu ķermeņa masu, bet pēc slimības sākuma tie strauji novājē,
2.Raksturīgs beta šūnu bojājums, kas rada absolūtu insulīna deficītu. Sākumā insulīns izdalās nepietiekami, bet, slimībai progresējot, rodas totāls insulīna deficīts.
3.Tapēc insulīna ievadīšana ir vienīgais iespējamais terapijas veids. Insulīnterapija nepieciešama visu mūžu. Daļai pacientu ārstēšanas sākumā krasi samazinās vajadzība pēc insulīna. Tas ir "medus mēneša" fenomēns, kas ilgst tikai 2-8 ned., pēc tam vajadzība pēc insulīna atjaunojas un stabilizējas.
4.Slimības sākums ir straujš –
a. ar slāpēm,
b. polidipsiju,
c.poliūriju,
d.var būt pastiprināta ēstgriba - polifāgija.
e.Polidipsijas un poliūrijas cēlonis ir hiperglikēmija.
f.Slimībai progresējot, ēstgriba pasliktinās līdz tās pilnīgam zudumam.…
