Reiz dzīvoja kāds jauneklis, kam nebija nekā. Ne naudas, ne ēdiena, tikai koka šķūnītis, ar rokām taisīts. Viņš dzīvoja dziļi mežā pie maza strautiņa. Viņa amats bija veidot dažādas koka lietas – kurpītes, grābekļus, logu rāmjus un daudzas citas koka mantas.
Reiz pie viņa durvīm klauvēja kāds kungs ērmīgā izskatā un teica: “Vai nevēlas zeltu dabūt, pilnas kabatas bēršu.” Jauneklis apdomājās un pieņēma tā kunga jeb velna piedāvājumu. Velns teica: “Tev pa nakti ir jāuzbūvē man liela un skaista māja ar krāsni.” Bet jauneklis sāka skumji raudāt. Un tajā pašā brīdī uzradās vecītis ar skaisti baltu bārdu. Vecītis paprasīja, par ko raud jauneklis. Un jauneklis izstāsta savas bēdas. Tad vecītis sacīja: “Ej gulēt,” un jauneklis tā darīja. No rīta, tavu brīnumu, māja no ķieģeļiem pagatavota, jauneklis brīnās un velns tāpat. Velns izbrīnījies, kur tik skaista māja un sācis stāstīt savu otru vēlmi: “Es gribu, lai tu izroc tik lielu, un tik platu baseinu te pie mājas, kur man peldēties.
…
