Visvairāk pazīstamais žargons ir kārkluvāciešu žargons, ko 19 gs. beigās un 20.gs. sākumā lietoja galvenokārt pilsētas buržuāzija.
Daudzi žargonismi ir citvalodu vārdu pārņēmumi un pārveidojumi, kas var būt saistīti ar nozīmes sagrozījumiem.
PIEMĒRAM dvoika (divnieks), drope (iedzeršana), bastot (bēgt no stundām), piķis (nauda).
Literāros darbos žargonu izmanto personāža valodā kā stilistisku līdzekli tēlojamās vides raksturošanai.
PIEMĒRAM: Vai tev būtu labāk, ja es ar vecajiem sanīstos? Nu, iznāca viņdien saraušanās par tevi . . . mutere nāca atklātā uzbrukumā . . un tad es tā pateicu, un viņa man noticēja, saproti?"
…
