Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 17.05.2012.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 5 vienības
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Trietilēndiamīnkobalta (III) hlorīda sintēze', 1.
  • Referāts 'Trietilēndiamīnkobalta (III) hlorīda sintēze', 2.
  • Referāts 'Trietilēndiamīnkobalta (III) hlorīda sintēze', 3.
  • Referāts 'Trietilēndiamīnkobalta (III) hlorīda sintēze', 4.
  • Referāts 'Trietilēndiamīnkobalta (III) hlorīda sintēze', 5.
  • Referāts 'Trietilēndiamīnkobalta (III) hlorīda sintēze', 6.
  • Referāts 'Trietilēndiamīnkobalta (III) hlorīda sintēze', 7.
  • Referāts 'Trietilēndiamīnkobalta (III) hlorīda sintēze', 8.
  • Referāts 'Trietilēndiamīnkobalta (III) hlorīda sintēze', 9.
  • Referāts 'Trietilēndiamīnkobalta (III) hlorīda sintēze', 10.
  • Referāts 'Trietilēndiamīnkobalta (III) hlorīda sintēze', 11.
  • Referāts 'Trietilēndiamīnkobalta (III) hlorīda sintēze', 12.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    4
  Literatūras apskats    5
  Kobalta iegūšana    5
  Kobalta savienojumu īpašības, izmantošana    6
  Trietildiamīnkobalta (III) hlorīda uzbūve un īpašības    9
  Praktiskā daļa    10
  Trietildiamīnkobalta (III) hlorīda sintēze    10
  Rezultāti un secinājumi    11
  Izmantotā literatūra    12
Darba fragmentsAizvērt

Trietildiamīnkobalta (III) hlorīds ieņem svarīgu lomu koordinācijas savienojumu ķīmijas vēsturē tā ievērojamās stabilitātes un telpiskās uzbūves dēļ. Pirmo reizi šo savienojumu zeltaini dzeltenu kristālu veidā ieguva un aprakstīja Alfrēds Verners (1866 -1919), kuru uzskata par koordinācijas savienojumu ķīmijas aizsācēju, un kurš par pārejas metālu amīnu kompleksu pētīšanu saņēmis Nobela prēmiju (1913.gadā).…

Autora komentārsAtvērt
Atlants