Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 19.09.2011.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Latvijas kultūras vēsture', 1.
  • Konspekts 'Latvijas kultūras vēsture', 2.
  • Konspekts 'Latvijas kultūras vēsture', 3.
  • Konspekts 'Latvijas kultūras vēsture', 4.
  • Konspekts 'Latvijas kultūras vēsture', 5.
  • Konspekts 'Latvijas kultūras vēsture', 6.
  • Konspekts 'Latvijas kultūras vēsture', 7.
  • Konspekts 'Latvijas kultūras vēsture', 8.
  • Konspekts 'Latvijas kultūras vēsture', 9.
  • Konspekts 'Latvijas kultūras vēsture', 10.
  • Konspekts 'Latvijas kultūras vēsture', 11.
  • Konspekts 'Latvijas kultūras vēsture', 12.
  • Konspekts 'Latvijas kultūras vēsture', 13.
  • Konspekts 'Latvijas kultūras vēsture', 14.
  • Konspekts 'Latvijas kultūras vēsture', 15.
  • Konspekts 'Latvijas kultūras vēsture', 16.
Darba fragmentsAizvērt

2. ĀRENSBURGAS KULTŪRAS RAKSTUROJUMS
Ārensburgas kultūra bija izplatīta paleolīta beigās un mezolīta sākumā (10 – 9.gt.p.m.ē). Šīs kultūras areāls sniedzās no Vācijas austrumiem līdz Ukrainas rietumiem, bet tās ietekme bija arī Latvijas teritorijā. Šai kultūrai raksturīgas ziemeļbriežu mednieku īslaicīgas apmetnes ūdeņu tuvumā, nelielas celtnes ar akmens pavardiem.
Mezolīta periods Latvijā ilga aptuveni no 7700.g. līdz 4500.g. p.m.ē. Tundru šeit nomainīja priežu un bērzu meži, izplatījās platlapju audzes. Kad palielinājās iespēja nodrošināt sev iztiku savācējsaimniecībās, pieauga arī iedzīvotāju skaits. Apmetnes tika veidotas ūdens tuvumā. Pieauga individuālo medību loma, līdz ar to loku un bultu izmantošana. Mezolītā kā mednieku palīgs un pirmais pieradinātais mājdzīvnieks bija suns. Nozīmīgs iztikas avots bija zveja un ūdensputnu medības. Savācējsaimniecības Latvijas teritorijā turpināja saglabāties līdz pat neolīta sākumam.

3.APĢĒRBS UN DZĪVESVEIDS LATVIJAS TERITORIJĀ AIZVĒSTURĒ.
Akmens laikmetā tika izmantotas nomedīto dzīvnieku ādas, kuras sākumā sasprauda, bet vēlāk šuva ar ādas sloksnītēm, izmantojot kaula adatas.Sieviešu apģērba galvenās sastāvdaļas-jaka, villaine, krekls,apliekamie brunči. Krekls tikai darināts no lina.
Vīriešu apģērba galvenās sastāvdaļas-krekls,bikses,svārki, apmetnis.Rotas bijušas jau akmens laikmetā. Sākotnēji rotām piedēvējas maģiskas īpašības, un tos dēvēja nevis par rotām, bet gan par amuletiem, talismaniem. Akmens laikmeta rotas-no dzīvnieku zobiem veidotas, kaļķakmens riņķīši. Vēlāk radās arī dzintara piekariņi, krelles ,figūrrotas.Kuršu sievitēm raksturīgās rotas-lentveida aproces, aproces ar zvērgalvu galiem un spirālaproces, saktas ar sudraba vai zelta platējumu.Vīrieši-kaklariņķi, pūcessaktas,stopsaktas,pakavsaktas, masīvas karavīra aproces, gredzeni.

4. SOMUGRU KULTŪRAS LATVIJAS TERITORIJĀ AIZVĒSTURĒ
3. gadu tūkstoša sākumā p.m.ē. mūsdienu Baltijas teritoriju apdzīvoja somugru (jeb sāmu) valodās runājošas ciltis - mūsdienu somu un igauņu priekšteči. Taču 3. gadu tūkstoša beigās p.m.ē. šo teritoriju iekaroja tehnoloģiski augstāk attīstītu cilšu grupa.
Somugri ienāca no austrumiem. …

Autora komentārsAtvērt
Redakcijas piezīmeAtvērt
Atlants