Par krusta karu sākšanās iemesliem tiek minēti divi fakti. Pirmais no tiem ir Bizantija, kura nespēdama cīnīties ar turku pārspēku lūdza palīdzību Romas pāvestam. Lai gan reliģijas, uzskatu un ticības kopums, šķelšanās bija jau notikusi - Rietumeiropa Bizantijas aicinājumam atbildēja sākot Krusta karus. Otra versija, ka krusta karus sāka pati katoļu baznīca. Krusta kari ilga no 1095. gada līdz 1270. gadam, tās bija militāras kampaņas, kuras sākā pēc pāvesta Urbāna II aicinājuma Klermonas koncilā atkarot no „neticīgajiem”, visas ticības,kas nav kristietība- musulmaņiem, pagāniem u.c., Jeruzālemi. Plašākā mērogā par krusta kariem var dēvēt jebkādas militārās kampaņas kristietības, monoteiska reliģija, kas balstās uz Jēzus Kristus dzīvi un mācību, vārdā - Rekonkistu Spānijā un krusta karus Ziemeļeiropā, kuru mērķis bija pievērst kristietībai pēdējās pagānu tautas Eiropā.
Krusta karu mērķis bija pievērst cilvēkus reliģijai, tas ir, kristietībai- visiem vienu kopīgu ticību. Tā jau cēls mērķis no katoļu baznīcas puses, bet pat bez lielas iedziļināšanās var saprast, ka, saucamā, militārā kampaņa nav pēc pašas katoļu baznīcas pieņemtajiem likumiem, kas rakstīti Bībelē, vārds, kuru izmanto jūdi un kristieši savu kanonisko svēto tekstu apzīmēšanai.…
