Ja man kāds jautātu, kāpēc es izvēlējos rakstīt tieši par Indijas filosofiju, šķiet, es nevarētu uzreiz atbildēt. Es vienkārši jūtu, ka Austrumu cilvēka doma man ir daudz pieņemamāka un saprotamāka nekā Rietumu .
Senās Indijas filosofija.
Krājiet zināšanas pa pilienam vien,
stipriniet sevi ar pacietības pilieniem,
dāviniet mīlestības pilienus,
meklējiet gudrības pilienus,
tveriet prieka pilienus,
sargājiet cerību pilienus.
Lai no šiem pilieniem izveidojas
Jūsu garīgās labsajūtas
upes un jūras.
Ar Austrumu filosofiju mēs saistām Senās Indijas filosofiju – budismu džainismu, Senās Ķīnas filosofiju – daoismu, konfūcismu. Austrumu filosofija – tā rietumu cilvēkam var likties nepieņemama, dažam varbūt pat atpalikusi, jo tā ļoti atšķiras no mūsu – Rietumu civilizācijas filosofijas. Rietumu cilvēkam šķiet savāda it kā naivā Austrumu cilvēka mitoloģiskā pasaules uztvere. Taču Austrumu filosofija atšķirībā no Rietumu filosofijas ir daudz tuvāk dabai, cilvēkam, pasaulei tās pirmsākumam. Bieži pat nākas saskarties ar viedokli, kas apšauba vai Indijas filosofiju vispār var dēvēt par filosofiju, jo tajā nav tā “domājošā” cilvēka tēla, kas ir raksturīgs Grieķu domātājiem…
