Šajā referātā ļoti vienkāršoti pastāstīšu par senās pasaules izpratni par mašīnu uzbūvi. Sena grieķu literatūra nosauc un apraksta veselu virkni vienkāršus un sarežģītākus mehānismus, ko izmantoja tā laika mehānikā. Tie ir svira, akas vinda ar pretsvaru, vienādplecu svari, dažādu plecu svari (saukti arī par bezmēnu), knaibles, ķīlis, cirvis, kloķis, rullis, ritenis, bloks, trīce (jeb saukta arī par polispastu - mehānisms ko pielieto smagumu celšanai, ar daudzām virvēm savienoti divi vai vairāki bloki), podnieka ripa, stūre, linga, metāliski vai akmens riteņi ar pretējiem griešanās virzieniem (ar to laikam ir domāts primitīvs zobratu mehānisms). No šī saraksta ir redzams, antīko mašīnu pamata konstruktīvie elementi bija vienkārši mehānismi, tādi kā svira, ķīlis, slīpa virsma, ritenis un bloks. Vēl senākiem ēģiptiešu mehāniķiem bija pazīstami tikai svira, ķīlis, polispasts un laikam arī slīpa virsma. Savukārt senajiem šumēriem Divupē jau 3200. g. p. m. ē. bija pazīstams ritenis – tieši viņus uzskata par tā izgudrotājiem. Turpmāk apskatīsim dažus šos elementus sīkāk.…
