"Purva bridējs” (1898). Arī muižas istabmeitai Kristīnei ir jāizšķiras starp staļļa puisi – dzērāju un trakuli – Edgaru, kurp tiecas viņas sirds, un godīgo, kārtīgo, kautrīgo saimnieku Akmentiņu, kas ilgojas pēc Kristīnes. Viņa cenšas palīdzēt Edgaram laboties un pārtraukt trakulīgo dzīvi. Kristīnes māte, kurai jaunībā bijusi līdzīga rūgta pieredze, brīdina Kristīni, un viņa solās Edgaru neprecēt. Kristīne saprot, ka Edgars būs viņas nelaime, un pēc kārtējās Edgara uzdzīves apsolās Akmentiņam. Taču jūtas ir stiprākas. Kristīne saprot, ka, klausot prātam viņa pazaudēs sevi. Par to viņu brīdina Edgars: „Un tava sirds būs tik salta un netaisna palikuse, tā pārvērtusies, ka tu baznīcā pateiksies Dievam, ka viņš tev devis spēku izbēgt no tāda vīra un ka tu tik krietna...un...un tās būs beigas...” Kristīne tiek uzskatīta par vienu no skaistākajiem sieviešu tēliem latviešu literatūrā.
„Andriksons” (1899). Klaucēnu saimnieks Andriksons pēc barona nodarītās pārestības aizdedzina viņa mežu. R.Blaumanis meistarīgi gatavo lasītāju notikumu attīstībai: laiku pa laikam tiek pieminēta karstā un sausā vasara. Andriksons, dusmu pilns iznācis no muižas un mežā uz celma pārdomādams barona netaisnību, redz kādu cilvēku, kurš neuzmanīgi nosviedis sūnās degošu sērkociņu un cīnās ar uguni, līdz degums nodzēsts.…
