Laiks rakstnieka Edvarta Virza dzimtajās mājās Billītes rit citādi nekā pilsētā. Zemē ieaugusī māja, klusais ābeļdārzs un gadsimtu saliektā kastaņa vēsta – laiks te gluži ka Straumēnu tapšanas gados pakļaujas tikai gadalaiku rimtajam tecējumam. Tam sveša mašīnu un tehnoloģisko sasniegumu uzdzītā steiga. Te joprojām var dzirdēt, ka kaut kur kokam miza sagriežas vīstoklī un nokrīt. Gaisā trūdošu lapu smarža, zem kājām – nakts salnās iedzīvojusi sulīgā zāle. No mājas pagalma pretī izskrien priecīgi rejoši suņi un, ieraudzījuši mājas durvīs laipni smaidām saimnieci Amarilli Lieku, viņi pierimst.
Amarillis Liekna Billītēs atgriežas pirms 12 gadiem. Toreiz viņa, aizmirsusi nodzīvoto 70 gadu nastu, uzņēmās atjaunot tēva mājas un sakopt zemi. “Tagad man šķiet, ka te ir tieši tāpat, kā bija, dzejas te skan no visām pusēm” saka Lieknas kundze. …
