Katrai kultūrai un tautai ir sava valoda, kura ir kā identitāte plašajā pasaulē, taču valodas vērtību izprot tikai tad, kad cilvēks atrodas tālu no dzimtenes. Esot ārzemēs un izdzirdot latviešu valodu, ikviens jūt tās vērtību, katrs tur satiktais latvietis kļūst par draugu, jo viņus taču vieno kopēja valoda un dzimtene. Taču katra valoda, lai cik tā nebūtu plaša un sena, ir pakļauta izmirstībai.
Ikdienā mēs valodai nepievēršam uzmanību, nenovērtējam, mācāmies citu tautu valodu. Bieži tiek lietoti svešvārdi, kā arī barbarismi, ar ko piesārņojam. Varētu pat teikt, ka latvieši cenšas kļūt par pasaules pilsoņiem, „pārangliskojoties”. Kad Latvijai lika mācīties krievu valodu, iedzīvotāji pretojās un mēģināja to noliegt. …
