Savam pētījumam izvēlējos 6 gadus vecu meiteni E. Un 10 gadus vecu zēnu M.
Kā pirmo uzdevumu piedāvāju zīmējuma papildināšanu. E. apskatīja manis piedāvāto lapu un tūlīt sāka zīmēt. Viņa zīmēja diezgan ilgi, bet kad bija uzzīmējusi, tad atdeva lapu man. Kad prasīju, ko viņa ir uzzīmējusi, paskaidrot nevarēja – viņa bija vienkārši zīmējusi dažādas figūras. Manis piedāvātos elementus viņa nebija izmantojusi, dažus bija uzzīmējusi tādus pašus vai līdzīgus un bija pati izdomājusi arī savus. Kopumā šo uzdevumu viņa veica labi. Ņemot vērā, ka E. man sākumā neuzdeva nevienu jautājumu, varu secināt, ka viņa jutās pilnīgi droša par to, ko darīja.
Savukārt M. veicot šo pašu uzdevumu sākumā īsti nesaprata, ko no viņa gribu un vairākas reizes pārprasīja, kas īsti viņam jādara. Kad sāka zīmēt, veica to ļoti ātri. Viņš pretēji E. Tieši bija izmantojis manis piedāvātos elementus un papildinājis tos. Tiesa, viņš bija uzzīmējis katram elementam atbilstošu zīmējumu, bet nebija iesācis neko jaunu. Kad prasīju, kas uzzīmēts, M. visu varēja pastāstīt. Man jāatzīst, ka vienu no viņa zīmējumiem es pat nebiju atšifrējusi uzreiz. …
