Tomēr Ārija pierunā Induli palikt un precēt viņu, bet viņš apzinās, ko tas nozīmē:
„Kopš tevis brāļus atstāju un draugus.”
Tomēr, kad tiek nogalināts viņa uzticamais sekotājs, Indulis neiztur un pamet pili – dodas pie
saviem pavalstniekiem, lai cīnītos plecu pie pleca ar tiem. Bet Ārija neatlaiž Induli, tā viņam seko.
Un notiek pārpratums – Pudiķis sadur Āriju un viņas tēvs ievaino Induli. Tikai, kad nāve atņem viņa
mīļoto, Indulis spēj izšķirties par savām prioritātēm...viņš izvēlas savu mīlestību:
„Še divas dzīves nāvē savieno!”
Jā, manuprāt, šī luga ir vērtīga – tikai katram šī vērtība būs cita. Kādam literārais devums,
citam sižets, kas liek aizdomāties, ko vajadzētu darīt šādās situācijās. Šī luga pēc lasīšanas atstāj
milzīgu iespaidu – ne katrs daiļdarbs to var!…
