Informācija ir ziņas par pasauli. Šīs ziņas cilvēks var uztvert, uzkrāt, apstrādāt un izplatīt. Apkārtējās pasaules tēls cilvēka apziņā veidojas pēc informācijas uztveršanas ar maņu orgāniem. Informācijas apstrāde notiek katra cilvēka darbības jomā. Ļoti intensīva informācijas apguve notiek skolās, augstskolās un citās mācību iestādēs. Lai gūtu panākumus saimnieciskajā darbībā, jāapstrādā ziņas par pieprasījumu un piedāvājumu preču tirgū, jāiegūst informācija par izejvielu un enerģijas cenām u.tml. Vēl sarežģītāka ir informācijas savākšana un apstrādāšana valsts mērogā.
Informācija vienmēr ir saistīta ar informācijas nesēju – materiālu objektu vai vidi. Ļoti tālā senatnē cilvēka informācijas nesējs bija atmiņa un skaņa. Vēlāk cilvēki iemācījās fiksēt informāciju zīmējumu veidā uz alu sienām un klintīm. Attīstoties rakstībai, par informācijas nesēju sāka izmantot māla plāksnītes, papirusu un koka dēlīšus. Laiks ritēja, cilvēki izgudroja arvien jaunus mehānismus, atklāja jaunus dabas likumus, līdz nonāca mūsdienās un izgudroja tādu ierīci kā “dators”. …
