Lasīja, lasa un lasīs. Ne tikai dabas bagātības un grāmatas, bet arī dzīves gudrības savai eksistencei.
Latvieši jau izsenos laikos bijusi vācēju tauta. Tie lasīja dažādas ogas un sēnes mežos. Vāca dažnedažādas puķes pļavās un meklēja ūdens apskalotus oļus jūras krastā. Viss savam labumam. Meža veltes, lai būtu ko ēst. Ziedi, lai varētu izgreznot savus pieticīgos mājokļus. Akmeņi, lai izmantotu tos dažādos darbos. Agrākos laikos grāmatu nebija, tāpēc visa folklora, pasakas un stāsti tika nodoti cits citam mutiski. Cilvēki dzīvoja laimīgi ar to, kas viņiem bija, un par to nesūdzējās.…
