Pētījumi Latvijā atklājuši divas žurnālistu kopienas ar diezgan atšķirīgiem politiskajiem uzskatiem un attieksmi pret Latvijas sabiedrības politisko, sociālo un ekonomisko attīstību un atšķirīgu profesionālo lomu izpratni.
I.Šulmanes un S.Kruka pētījuma „Etniskie un politiskie stereotipi latviešu un krievu presē Latvijā” par prioritāti izvirzīja mērķi, uzzināt, kādi etniskie un politiskie stereotipi par latviešiem, krieviem u.c. grupām pastāv latviešu un krievu presē. Tas savukārt palīdz noskaidrot, kādā mērā „citādā” reprezentācija atvieglo etnisko kopienu vēlēšanos iesaistīties dialogā un sadarbībā.
Stereotipi kā uzskatu sistēmas daļa izskaidro, kāpēc un kā cilvēki attiecas viens pret otru. Mediji kalpo kā realitātes interpretācijas modeļi. Liela daļa atbildības par stereotipu ražošanu gulstas uz politisko, izglītības un mediju eliti, jo tā kontrolē publiskā diskursa vairākumu. Prese ir organizēta sociālā institūcija ar salīdzinošo augstu diskursīvas kompetences un iespēju līmeni. Tā kultivē pieņēmumus par sociālo realitāti un nosaka lomas sociālajiem aktieriem. Stereotipi nav tik svarīgi nosakot to jēdzienisko patiesumu, bet pārliecinot mūsu zināšanas un to emocionālo saturu, tādēļ kritērijs stereotipu diferenciācijai ir to pozitīvais vai negatīvais lādiņš. Stereotipi veido sabiedrisko domu, īpaši nepazīstamās situācijās.
…
