Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 01.04.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Pamatskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Purvs', 1.
  • Konspekts 'Purvs', 2.
  • Konspekts 'Purvs', 3.
  • Konspekts 'Purvs', 4.
  • Konspekts 'Purvs', 5.
  • Konspekts 'Purvs', 6.
  • Konspekts 'Purvs', 7.
Darba fragmentsAizvērt

Kas ir purvs? Purvs ir īpatnējs ainavas elements, kas sastāv no trim galvenajiem komponentiem: augu segas, vismaz 20-30 centimetru bieza kūdras slāņa un liela ūdens daudzuma (dabiski slapjā purvā ir no 87–94% ūdens). Purvu veidošanos galvenokārt nosaka klimats, vietas reljefs, pamatnes ūdensnecaurlaidība un ģeoloģiskā uzbūve. Saldūdens purvu un dumbrāju teritorijas sauc par pārmitrajām zemēm. Purvs ir zemes virsas apgabals, kam raksturīgs mitrums. Purvi kā arī dumbrāji var izveidoties ezeru krastos, kur zeme piesūkusies ar ūdeni vai to klāj sekla ūdens kārta. Purvi veidojas arī tajās vietās, kur ūdenim nav noteces. Mainoties gadalaikiem ūdens līmenis ceļas un krīt. Vasarās zeme izžūst, bet pavasaros, kad sāk kust ledus, pārplūst. Purva ūdens ir tīrs, bez piesārņojuma, jo tas filtrē gaisa piesārņotos nokrišņu ūdeņus. Ar purviem ir klāta viena desmitā daļa no visas Latvijas teritorijas.
Pēc augu segas, kūdras botāniskā sastāva un minerālvielu daudzuma (vides reakcijas) purvus iedala trīs galvenajos tipos: zemajos, pārejas un augstajos purvos.
Zemie purvi. Zemie purvi parasti veidojas, aizaugot ūdeņiem, tādēļ tie atrodas ieplakās un ir ar līmenisku virsu un tiem ir izveidojusies necaurlaidīga pamatne.

Autora komentārsAtvērt
Atlants