Jaunievēlētā valdība jau pirmajā sēdē pieņēma lēmumu Latvijas Republiku pārdēvēt par Latvijas Padomju Sociālistisko Republiku (LPSR), bet pēc apvērsuma Latvijas Republikas Satversme pēc apvērsuma vēl nebija zaudējusi savu likumā noteikto spēku un šis solis nonāca pretrunā ar LR Satversmi. Daudzas valstis Latvijas inkorporāciju (LPSR lūgumu pievienoties Padomju Savienībai) Padomju Savienībā neatbalstīja.
Par jaunās valdības vadītāju bija iecelts Vilis Lācis, kura vadīšanas laikā var runāt par kolaboracionismu, proti, nodevīgu sadarbību ar okupācijas varas iestādēm. Lai arī tas tiek definēts kā noziedzīga darbība, tomēr, Latvijas Republikas likumdošanā nav fiksēts kā noziegums1.
Inkorporācijas process, Latvijā norisinājās līdz 1940.g. 5.augustam, ir iedalāms trīs galvenajos posmos: 1) jaunās Latvijas Republikas valdības sastādīšanas laikā; 2) Saeimas vēlēšanu izsludināšana un pašas vēlēšanas; 3) pēc padomju varas pasludināšanas 21.jūlijā līdz 5.augusta aneksijas noslēgumam – PSRS Augstākās padomes likumam par LPSR uzņemšanu PSRS2.
Ar okupāciju parasti saprot procesu, kura laikā ar bruņota spēka palīdzību tiek ieņemta svešas valsts teritorija, bet joprojām šī valsts saglabā savu suverenitāti un neatkarību, lai arī tā jau ir daudz ierobežotākā formā. …
