Ievads. Ievākt informāciju par indivīdu mudina praktiski apsvērumi – ļaut citiem zināt, ko viņš sagaida un ko drīkst gaidīt no viņa. Informācijas avoti (ziņu piegādātāji) ir uzvedība, āriene, iepriekš gūtā pieredze, sociālā vide, paša teiktais, dokumentārie pierādījumi, pieņēmums par psiholoģisko zīmju noturību; sevis izteikšana un citu iespaidošana. 2 veida iespaidi: radītais- saziņa, tradicionālā un šaurā izpratnē; atstātais iespaids – darbības, „kuras citi var uztvert kā to veicējam simptomātiskas”1 . Raidītais iespaids var būt mērķtiecīgi veidots vai nē. Pats indivīds ir ieinteresēts kontrolēt citu uzvedību, it īpaši, atbildes reakciju un izturēšanos pret viņu.
Zinot, ka indivīds centīsies sevi izrādīt labvēlīgā gaismā, pārējie redzēto var sadalīt divās daļās: 1)izteiktie apgalvojumi, tas ar ko viegli tīši var manipulēt indivīds un
2) radītais iespaids, par ko ir maz rūpju un kontroles.
Fundamentālā asimetrija – indivīds apzinās vienu komunikācijas plūsmu, pārējie – vairākas. Citi mēģinās pārbaudīt kontrolējamos aspektus ar nekontr. aspektiem. „Māksla caurredzēt indivīda radīto apzināti netīšas rīcības iespaidu šķiet labāk attīstīta nekā mūsu spēja labāk manipulēt ar savu uzvedību.”2
Parasti pastāvēs tāda vienprātība, kurā katrs klātesošais indivīds atklāti paudīs savas patiesās jūtas un godīgi piekritīs citu klātesošo paustajām jūtām – tas ir optimistisks ideāls. „Drīzāk no katra dalībnieka tiek sagaidīts, ka viņš savas dziļākās jūtas apspiedīs un izplatīs tādu priekšstatu, kādu pārējie spēs uzskatīt vismaz par pagaidām pieņemamu” 3. …
