Kopš senseniem laikiem, kā liecina vēsture, cilvēki ir apvienojušies, lai sasniegtu kopīgus mērķus. Bieži ir apstiprinājies atzinums, ka cilvēki, kopā strādājot kopīga mērķa labad, var panākt daudz vairāk nekā tad, ja katrs šo mērķi mēģinātu sasniegt atsevišķi. Šāda pieredze ir pamatā cilvēku apvienību radīšanai. Dažkārt cilvēki apvienojas kopīgai darbībai, jo tos vieno personiskās intereses, līdzīga dzīves vērtību izpratne. Var teikt, ka politikā cilvēkus vieno kopīga ideoloģija. Termins „ideoloģija” nozīmē „ideju māksla”. Tomēr mūsdienu sabiedriskajās zinātnēs vārds „ideoloģija” tiek traktēts ļoti dažādi un daudzpusīgi. Šeit ar vārdu „ideoloģija” jāsaprot ideju un domu kopums par to, kā pareizi organizēt sabiedrību un veidot sabiedriski politisko dzīvi atbilstoši cilvēces zināšanām un uzskatiem par sevi.
Ideoloģija bieži tiek izskaidrota pēc tās sabiedriskajām funkcijām un no konkrēto cilvēku vai cilvķu grupu viedokļa. Marksisti, piemēram, ideoloģiju uzskata par šķiru apspiešanas instrumentu, savukārt funkcionālisti to definē kā zāles pret indivīda sabdierisko atsvešināšanos un psiholoģisko slodzi, viņam dzīvojot sabiedrībā. Daudzi citi pētnieki ideoloģiju skaidro pēc tās nozīmes sabiedrībā, kur tā parādās kā solidaritātes un autoritātes nesēja. …
