Jebkuras valsts pilsoņu labklājība galvenokārt ir atkarīga no tās ekonomikas - preču ražošanas un to sadales attiecību kopuma, respektīvi, tirgus. Mūsdienu pasaulē un, protams, arīdzan Latvijā preču ražošanas pamatā ir pilsoņu subjektīvās vērtības un ekonomiskā iniciatīva. Un tādējādi katra indivīda, indivīdu grupu ekonomiskā labklājība un zināmā mērā arī valsts ekonomiskās attīstības vienīgais īstenais virzošais spēks ir katra indivīda vajadzības un to apmierināšana.
Indivīdu, to grupu un valsts ierēdņu ideālais (teorētiskais) optimālo ekonomisko attiecību modelis ir tāds, kur visu subjektu ekonomiskās intereses, vajadzības un iniciatīvas saskan. Lai arī realitātē tā nekad nemēdz būt, tomēr nekad arī nedrīkst traucēt, apgrūtināt galveno - humāni produktīvo tehnoloģisko ideju realizētāju darbību - uzņēmēju jeb komersantu darbību. Tādējādi būtiska nozīme ir ekonomiskās brīvības pamatnosacījumam - brīvajam tirgum un brīvā tirgus ekonomikai. …
