Iežu sairšana
Zemeslodes sauszemes virsmu sedz ļoti dažādas augsnes. Dažādība veidojas cilmiežu, reljefa, klimata, bioloģiskā, laika un cilvēku faktoru ietekmju rezultātā.
Augsne - Zemes garozas auglīgā virskārta, kas veidojusies virszemes un pazemes ūdeņiem, gaisam un dažādajiem dzīvajiem organismiem iedarbojoties uz iežiem un minerāliem.
Augsnes veidošanās sākas vienlaikus ar iežu dēdēšanu, kas notiek ļoti lēni - vairākos gadu tūkstošos, un šis process turpinās nepārtraukti vēl joprojām - tā ir viena no nepārtrauktā dzīvības procesa izpausmēm uz Zemes.
Iežu sairšana un pārmaiņas notiek ūdens, temperatūras svārstību, oglekļa dioksīda (CO2) un skābekļa (O2) ietekmē. Dēdēšanas procesā ieži iegūst jaunas īpašības: kļūst ūdens un gaisa caurlaidīgi, palielinās to daļiņu virsmas laukums, rodas jauni, ūdenī viegli šķīstoši savienojumi, kas pakāpeniski palielina iežu mitrumietilpību.
Tomēr iežu dēdēšanas procesi iežus un minerālus nevar pārvērst augsnē, jo nespēj tai piešķirt svarīgāko īpašību - auglību. Par augsnes veidošanās īsto sākumu uzskata laiku, kad uz iežu dēdēšanas produktiem parādās veģetācija un mikroorganismi. Uz iežu virsmas vispirms sāk augt ķērpji (notiek intensīva bioloģiskā un daļēji ķīmiskā iežu dēdēšana), tad sūnas.…
