Apgaismības laikmets – no 17.gs. otrās puses līdz 18.gs. beigām. Veidojās no dažādu domātāju uzskatiem. Tā laika galvenie – slavenākie domātāji bija: Voltērs, Šarls Luijs de Monteskjē, Žans Žaks Ruso, Denī Didro, Deivids Hjūms, Adams Smits, Johans Gotfrīds Herders. Katrs no tiem apgaismotājiem kaut kādā veidā ir apgaismojis cilvēkus, paaugstinājis cilvēku intelektu.
Voltērs (1694-1778) – autors un filozofs. Uzstājās pret sabiedrībā valdošo netaisnību, kariem un tā laika Eiropā joprojām sastopamo reliģisko neiecietību. Pēc Voltēra domām, tās pamatā ir neizglītotība, māņticība un fanātisms. Voltērs simpatizēja republikai, bet neskatoties uz to, viņš domāja, ka šāda pārvaldes forma piemērota mazām valstīm. Visām lielvalstīm par piemērotāko valsts pārvaldei viņš uzskatīja apgaismotu, izglītotu monarhu. Dzīvojot katoliskajā un absolūtiskajā Francijā, tiešā veidā paust savus uzskatus bija bīstami, tāpēc Voltērs to darīja, rakstot alegoriskas lugas, satīriskus apcerējumus un traģēdijas. Kopā viņš ir sarakstījis 52 lugas, kā arī vēsturiskus apcerējumus, dzejoļus un rakstus „Enciklopēdijai”. 1717. gadā par savu asprātību viņš ieguva problēmas ar valdniekiem. …
