Koksnes pelni, to izmantošana augsnes kaļķošanai un tīruma kultūraugu ražības paaugstināšanai

TĪRUMA KULTŪRAUGU MĒSLOŠANA AR KOKSNES PELNIEM
Intensīvās augsnes izmantošanas ietekmē krīt tās auglība un produktivitāte, lielākoties tādēļ, ka šajos procesos samazinās organisko vielu daudzums augsnē. Alternatīva komerciālajiem minerālmēslojumiem ir uzlabot augsni ar biomēslojumiem, kā koksnes pelni. Tie ir atjaunojami resursi, kuri uz dabu neatstāj tik negatīvu iespaidu, kā minerālmēslojumi. Taču pozitīvo ietekmi uz augsni nav iespējams ieraudzīt uzreiz, jo process notiek lēnām, pakāpeniski, taču to efektivitāte ir ilgstoša (Araujo, Oliveira, Araujo, 2014). Šāda veida mēslošana daļēji atrisinātu koksnes pelnu utilizācijas problēmu, atgriežot tos atpakaļ dabā. Pašlaik vislabākie rezultāti mēslošanā ar koksnes pelniem ir sasniegti audzēs uz susinātām kūdras un minerālaugsnēm (Kalvis, 2011). Koksnes pelnu izmantošanu kaļķošanā un mēslošanā ierobežo sastāvā esošo smago metālu daudzums.
Kaļķošana ar koksnes pelniem var samazināt nepieciešamību pēc minerālmēslojuma, tāpēc, ka pelni satur dažādus elementus un reakcijas uzlabošana palielina augu spēju tos izmantot, piemēram, fosfora un kālija līdzekļu izmantošanas koeficients palielinās par 10-15% (Nikodemus, Kārkliņš, Kļaviņš, 2009). Koksnes pelni satur pieejamu kāliju, kalciju, magniju un fosforu, kas bieži trūkst lauksaimniecības zemēs, un citus, gandrīz visus nepieciešamos mikroelementus un makroelementus, tomēr ne visas barības vielas augi spēj pilnīgi izmantot. Tikai daļa pelnos esošā kālija ir augiem pieejamā veidā. Augstākās temperatūrās izveidotiem pelniem, tie būs 18–35%, bet malkas krāsnī veidotiem pelniem, kur temperatūras nav tik augstas, būs 51%. Pieejamais kālija daudzums, salīdzinot ar komerciālajiem mēslojumiem, kur 65–70% ir pieejami, ir zemāks (Pitman, 2006). Taču to ietekmē dažādi apstākļi, piemēram kālija šķīdību maina augsnes pH. Arī fosforu vairāk var iegūt no komerciāliem mēslojumiem, lai gan tas ir mainīgs dažādiem augsnes tipiem un tās reakcijām. Fosfora pieejamība ir maksimāla pie pH 6.0–7.0, bet sarūk, ja tas zemāks, jo skābās augsnēs tas veido dzelzs un alumīnija fosfātus. Kaļķojot augsnē tiek iestrādāts kalcijs vai kalcijs un magnijs un tāpēc palielinās gan šo elementu daudzums augsnē, gan koloīdu adsorbcijas spēja un augsnes buferspēja (Nikodemus, Kārkliņš, Kļaviņš, 2009). Abi šie elementi kaļķošanas materiālos atrodas dažādu bāziska rakstura savienojumu galvenokārt karbonātu CaCO3, MgCO3, oksīdu CaO un MgO vai hidroksīdu Ca(OH)2 un Mg(OH)2 veidā. Ja kaļķošanas materiāls saturēs karbonātus, tad augsnes skābuma neitralizācija norisinās lēni, bet, ja šie elementi atradīsies oksīda vai hidroksīda veidā, tad augsnes reakcija izmainās straujāk (Araujo, Oliveira, Araujo, 2014). …