Pilsētās veidojās pirmās laicīgās skolas
Laicīgajās skolās skolēni mācījās:
Dzimtajā valodā lasīt, rakstīt un rēķināt;
Grāmatvedības pamatus;
Vēstuļu rakstīšanu.
Pilsētas skolās varēja mācīties gan zēni, gan meitenes.
(1353. gadā arī Rīgas rāte nodibināja pirmo laicīgo skolu – Pētera skolu, kurā tika gatavoti pilsētas pārvaldes ierēdņi.)
Studenti apvienojās organizācijās, tās sauca par universitātēm.
Sākumā studenti paši izraudzījās doktorus un maksāja viņiem algas. Doktori pat nedrīkstēja atstāt universitāti, ja studenti to negribēja.
Mūki pulcēja ap sevi jauniešus, kuri vēlējās gūt izglītību. Mūki stāstīja, ko bija apguvuši paši, un atstāstīja klosteru grāmatas, kuras bija dārgas, tāpēc ne katrs varēja tās iegādāties.
Skolniekus dēvēja par censoņiem jeb latīniski – studentiem. Pašus mūkus sauca par mācītājiem jeb doktoriem.
…
