Feministiskā filozofija uzplauka 20. gs. otrajā pusē, taču tās pirmsākumi meklējami pusotru gadsimtu iepriekš, tā aizsākās kā feministiskā kustība. Termins „feminisms” ir atvasināts no latīņu valodas „femina”, kas nozīmē sieviete. Šo terminu 19.gs. sāka lietot kā apzīmējumu sieviešu cīņai par savām tiesībām.
Feminisma kustību var iedalīt 3 posmos:
1.ap 1840.-1880.g. – šajā laikā sievietes, lai celtu savu lomu sabiedrībā, mēģināja atdarināt vīriešus, tiem līdzināties un uzņemties viņu lomu. Piemērs tam ir franču rakstniece Žorža Sanda. Viņa savus romānus parakstīja un publicēja ar vīriešu pseidonīmu. Bez tam viņa tērpās bikšu kostīmā, lamājās kā važonis, aulekšoja uz zirga, kas bija pilnīgs pretstats tā laika sievietes uzvedībai. (1)
2.ap 1880.-1920.g. - šajā laikā sievietes centās paaugstināt savu lomu sabiedrībā. Aktualizējas sieviešu cīņa par sociālajām un politiskajām tiesībām. Viņas prasīja tiesības vēlēt, iespējas ieņemt vadošus valsts amatus, piedalīties sabiedriskajā dzīvē, iegūt izglītību, iegūt pienācīgu atalgojumu par paveikto darbu, vienlīdzīgu kā vīriešiem, tā sievietēm. Šajā laikā rodas ideja atzīmēt 8. martu kā Starptautisko sieviešu dienu, ar kuru tiktu uzsvērta cīņa par sieviešu tiesībām visā pasaulē. 1911. gadā Olīvija Šrainere uzrakstīja apceri „Sieviete un darbs”, kas tika uzskatīts par vienu no pirmajiem feministiskās kustības darbiem. …
