Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 10.12.2008.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 2 vienības
Atsauces: Ir
  • Konspekts 'Rietumvalstu vēlēšanu sistēmu salīdzinošā analīze', 1.
  • Konspekts 'Rietumvalstu vēlēšanu sistēmu salīdzinošā analīze', 2.
  • Konspekts 'Rietumvalstu vēlēšanu sistēmu salīdzinošā analīze', 3.
  • Konspekts 'Rietumvalstu vēlēšanu sistēmu salīdzinošā analīze', 4.
  • Konspekts 'Rietumvalstu vēlēšanu sistēmu salīdzinošā analīze', 5.
  • Konspekts 'Rietumvalstu vēlēšanu sistēmu salīdzinošā analīze', 6.
  • Konspekts 'Rietumvalstu vēlēšanu sistēmu salīdzinošā analīze', 7.
Darba fragmentsAizvērt

Rietumu demokrātijās galvenokārt pastāv mažoritāras vēlēšanu sistēmas. Tādas ir arī Francijā, Lielbritānijā un Amerikas Savienotajās Valstīs, bet proporcionāla pārstāvnieciska un mažoritāra vēlēšanu sistēma, tātad jaukta, ir Vācijas Federatīvajā Republikā. Tas, ka valsts ir federatīva, mazliet atvieglo vēlēšanas, bet mažoritārā sistēma tās nepadara vieglākas, skaitot rezultātus un rēķinot balsus sadalījumu, mažoritārā vēlēšanu sistēma ir arī sarežģīta vēlētājiem, ja viņi vēlas izprast kā viņu vēlētie pārstāvji vai partijas iegūst vietas parlamentā. Federatīvā sistēma nodrošina veidu kā vieglāk sadalīt politisko varu un veidot kontroli un balansu valsts politiskajā sistēmā. Vācija ir sadalīta 16 federācijās jeb zemēs. Politiskā vara ir sadalīta starp federāciju valdību (Bundestāgs) un pavalstu valdībām (Bundesrāte), tās savā starpā dala varu valstī kopumā. Bundestāgam pieder likumdevēja tiesības, bet Bundesrāta aizstāv federatīvo zemju intereses valdībā, vienlīdz tām darbojoties paralēli tās darbojas arī atsevišķi.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants