Nepilnīgā konkurence Latvijas tautsaimniecībā

Ievads
Konkurence ir neatņemama tirgus ekonomikas sastāvdaļa, jo arī konkurencei ir loma preces cenas veidošanas procesā. Ekonomisti uzskaita šādus konkurences veidus – pilnīgā konkurence, monopolistiskā konkurence un nepilnīgā konkurence (monopols, monopsons, oligopols un oligopsons).
Tieši konkurence ir tā lieta, kas mudina uzņēmējos vēlmi kļūt vēl labākiem. Konkurence mudina lielā mērā uzņēmējus pilnveidoties un uzlaboties, savukārt patērētājiem tā nodrošina pilnīgāku to vēlmju apmierināšanu.
Konkurence var būt efektīva, asa un brīžiem arī negodīga. Pilnīgu konkurenci tirgū nereti sabojā dažādas negodīgas barjeras, kuras uzstāda vairāki uzņēmumi, lai neielaistu tirgū kādu no jaunpienācējiem. Tādā veidā labumu gūst paši šie uzņēmumi, bet zaudē – patērētāji.
Tomēr barjeras noteiktas uzņēmējdarbības sākšanai var uzlikt ne tikai uzņēmumi negodīgā ceļā, bet arī pati valsts. To var panākt, piemēram, uzliekot noteiktas licences kādas uzņēmējdarbības sākšanai – tā veidojot nepilnīgo konkurenci. Nepilnīgā konkurences situācijā nav pilnīgas konkurences un uzņēmumu, kas darbojas nepilnīgajā konkurencē, brīvākās rokas, manipulējot ar cenām un piedāvājumu. Šeit pastāv vairākas formas, bet vismazāk konkurenci skarošā nozare ir – monopols, kur darbojas tikai viens uzņēmums.
Monopoldarbību stimulē tas, ka monopolprecēm var uzlikt lielu uzcenojumu un iegūt lielu peļņu. Pastāv gadījumi, kad monopols nav ilgstošs, jo pārējie tirgus dalībnieki mēģina iesaistīties tirgū. Jautājums par monopoliem nesen kļuva ļoti aktuāls, jo Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij nepieciešams jāsamazina monopolu skaits. Tas ir noteikts Eiropas Savienības likumdošanā. Latvijai ir nepieciešams meklēt iespējas, kā ierobežot monopoldarbību un veicināt konkurenci. Lai labāk izprastu situāciju, autors aplūko monopola būtību, tā darbību, kā arī valsts uzraudzību un kontrolēšanu uz monopoldarbību.
Studiju darba mērķis ir izpētīt monopola, precīzāk, dabiskā monopola veidošanas un darbības būtību, tā valstisko regulēšanu, kuras pamatā tiks izanalizēta Latvijas dabiskā monopola VAS „Latvijas dzelzceļš” darbība kravu pārvadājumos.
Lai sasniegtu darba mērķi, tika izvirzīti sekojoši uzdevumi:
1. Analizēt konkurences un dabiskā monopola teorētiskos atpektus;
2. Raksturot dabiskā monopola VAS „Latvijas dzelzceļš” darbību kravu pārvadājumos;
3. Apskatīt VAS „Latvijas dzelzceļš” cenu veidošanās struktūra un cenu diskriminācija kravu pārvadājumos;
4. Izvērtēt monopolu uzraudzību un ierobežošanu no valsts puses;
5. Analizēt VAS „Latvijas dzelzceļš” kravu pārvadājumu saimnieciskās darbības paplašināšanu.

…