Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 28.11.2005.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Dzīvokļu tiesības', 1.
  • Konspekts 'Dzīvokļu tiesības', 2.
  • Konspekts 'Dzīvokļu tiesības', 3.
  • Konspekts 'Dzīvokļu tiesības', 4.
  • Konspekts 'Dzīvokļu tiesības', 5.
  • Konspekts 'Dzīvokļu tiesības', 6.
  • Konspekts 'Dzīvokļu tiesības', 7.
  • Konspekts 'Dzīvokļu tiesības', 8.
  • Konspekts 'Dzīvokļu tiesības', 9.
  • Konspekts 'Dzīvokļu tiesības', 10.
  • Konspekts 'Dzīvokļu tiesības', 11.
  • Konspekts 'Dzīvokļu tiesības', 12.
  • Konspekts 'Dzīvokļu tiesības', 13.
  • Konspekts 'Dzīvokļu tiesības', 14.
  • Konspekts 'Dzīvokļu tiesības', 15.
  • Konspekts 'Dzīvokļu tiesības', 16.
  • Konspekts 'Dzīvokļu tiesības', 17.
  • Konspekts 'Dzīvokļu tiesības', 18.
  • Konspekts 'Dzīvokļu tiesības', 19.
  • Konspekts 'Dzīvokļu tiesības', 20.
  • Konspekts 'Dzīvokļu tiesības', 21.
  • Konspekts 'Dzīvokļu tiesības', 22.
  • Konspekts 'Dzīvokļu tiesības', 23.
  • Konspekts 'Dzīvokļu tiesības', 24.
  • Konspekts 'Dzīvokļu tiesības', 25.
  • Konspekts 'Dzīvokļu tiesības', 26.
  • Konspekts 'Dzīvokļu tiesības', 27.
  • Konspekts 'Dzīvokļu tiesības', 28.
Darba fragmentsAizvērt

Dzīvojamās telpas īres līguma priekšmets
3.pants. Dzīvojamās telpas īres līguma priekšmets
Dzīvojamās telpas īres līguma priekšmets var būt atsevišķs dzīvoklis, dzīvokļa daļa vai dzīvojamā māja.
Dzīvojamās telpas īres līguma priekšmets ir telpu komplekss, kas tiek nodots īrnieka lietošanā.
„Dzīvojamā telpa” – viss tas, kas izīrēts dzīvošanai, telpu komplekss, kurā ietilpst ne tikai dzīvojamās telpas (istabas), bet arī palīgtelpas, saimniecības telpas (ēkas), komunikācijas un ierīces, kas nodrošina normālu dzīvojamo telpu lietošanu.
Par atsevišķu īres līguma priekšmetu nevar būt istabas daļa vai caurstaigājama istaba, kā arī palīgtelpas (virtuve, gaitenis, pieliekamā telpa u.c.).
Parasti dzīvojamās telpas īres līguma priekšmets ir atsevišķs dzīvoklis, bet likums pieļauj gadījumu, kad vienā atsevišķā dzīvoklī par telpām var tikt noslēgti divi vai vairāki dzīvojamās telpas īres līgumi., katrs par kādu dzīvokļa daļu. Šādā gadījumā dzīvojamajai telpai ir jābūt izolētai (izejai no tās ir jābūt iekārtotai uz koplietošanas telpu).

Par istabas daļas vai caurstaigājamas istabas lietošanu var noslēgt dzīvojamās telpas īres līgumu, ja dzīvokli aizņem pats īpašnieks (fiziskā persona). Dzīvokļa īpašnieks var savā dzīvoklī, kurā dzīvo viņš pats, izīrēt citai personai (īrniekam) gan caurstaigājamu istabu, gan arī istabas daļu.

Dzīvojamās telpas īres maksa
11.pants.
Slēdzot dzīvojamās telpas īres līgumu, īres maksu nosaka, pusēm rakstveidā vienojoties, izņemot šā likuma 11.1 un 11.2 pantā noteiktos gadījumus.
Izīrētājs un īrnieks var brīvi vienoties par jebkuru īres maksas apmēru. Gan līgumam, gan maksai ir jābūt noteiktai rakstveidā.
Dzīvojamās telpas īres maksu veido:
1) dzīvojamās mājas apsaimniekošanas izdevumu daļa, kas ir proporcionāla attiecīgās izīrētās dzīvojamās telpas platībai, un
2) peļņa.

Apsaimniekošanas izdevumi sastāv no:
1) dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem izdevumiem (mājas sanitārā kopšana, tehniskā uzturēšana, pārvaldes un apkalpojošā personāla uzturēšana);
2) normatīvajos aktos noteiktā dzīvojamās mājas nolietojuma (amortizācijas) atskaitījuma ēkas atjaunošanai;
3) likumos noteiktajiem obligātajiem maksājumiem (nekustamā īpašuma nodoklis u.tml.);
4) zemes nomas maksas par zemes gabala lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citam īpašniekam piederošas zemes.
Ministru kabinets izdod noteikumus par metodiku, pēc kādas aprēķināmi šā panta trešajā daļā minētie apsaimniekošanas izdevumi.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants