Dzejniece neizmanto lielos sākumu burtus un nelieto nevienu pieturzīmi, radot lasītājam izdevību brīvi izskaidrot to pēc sava dzeja gara. Es domāju, ka dzejniece šo paņēmienu izmanto, lai Padomju laika cenzoriem būtu grūtāk piesieties dzejoļa idejai, jo, tā kā dzejolis bez pieturzīmju lietojuma ir brīvi interpretējams, to var izskaidrot dažādi – kā katram patīk. Un tikai tie, kas vēlēsies saskatīt patieso dzejoļa ideju, to redzēs. Dzejniece stāsta par lībiešu tautas situāciju Padomju Savienības laikā. Viņa izsakās aizplīvuroti un ar pārnestu nozīmi, lai viņas vēstījumu spētu izprast tikai tās adresāti – tie, kam nav vienaldzīgs lībiešu liktenis.
Izmantojot strukturālisma metodi, par dzejoli var uzzināt daudz ko no savādāka redzes viedokļa, piemēram, izanalizējot vārdšķiras dzejolī:…
