Saeimas deputāta tiesiskais statuss

Latvija ir demokrātiskā republika, tāpēc kā visās attīstītās valstīs vara tiek sadalīta trijās nozarēs. Tās ir likumdevējvara, tiesu vara un izpildvara. Likumdevējvaras institūcija ir Saeima un tas ir noteikts Satversmē. Saeimai ir tiesības un pienākumi pieņemt likumus kā augstākās tiesību normas, kas var regulēt jebkuru tiesību jomu. Saeima sastāv no simt deputātiem, kuri tiek ievēlēti uz 4 gadiem. Deputāti ir tautas pārstāvji, kuriem tiek deleģēta daļa no tautai piederošām tiesībām. Ievēlēšanas kārtību nosaka Satversme un Saeimas vēlēšanu likums, bet iekšējo Saeimas darbību reglamentē Saeimas kārtības rullis.
Deputāts ir amatpersona, kurai tautas uzticēja pārstāvēt sevi un aizsargāt savas tiesības un intereses, tāpēc Saeimas deputātam ir īpašs stāvoklis jeb statuss, ko nosaka likumos ietvertas tiesību normas. Kāpēc tad deputātam ir īpašs statuss? Varbūt tāpēc, ka deputāta amats ir ļoti atbildīgs un to nevar salīdzināt ar citiem amatiem, jo deputāts ir atbildīgs tieši tautas priekšā. Katra deputāta pienākums ir darīt visu iespējamo tautas labā, tomēr ar parastiem solījumiem vien nepietiek, tāpēc Saeimas deputāta statusu reglamentē atsevišķas tiesību normas, par kuru pārkāpšanu deputāts var būt sodīts un zaudēt savu amatu.
Es izvēlējos šādu referāta tēmu, jo mani interesē tāds jautājums, ka valsts amatpersonu stāvoklis un privilēģijas. Šīs jautājums iekļauj arī jautājumu par deputāta statusu, jo deputāts ir augstākā likumdevējvaras amatpersona, no kura rīcības ir atkarīga mūsu nākotne. Es izvēlos cilvēkus, kuri pārstāvēs manas tiesības un intereses, un tāpēc es gribu zināt kā viņš rīkojas un kādas viņam ir pilnvaras un privilēģijas, kā viņš būs sodīts par savu pienākumu nepildīšanu, kā viņu var ietekmēt un piespiest pienācīgi pildīt uzticētos uzdevumus.…