Vadības stils ir paņēmienu kopums, ar kuru palīdzību vadītājs iedarbojas uz padotajiem, lai efektīvi veiktu vadības funkcijas. Vadīšanas stils (šaurākā nozīmē) ir vadītāja darba paņēmienu sistēma, kas izpaužas vadītāja runas manierē, prasmē uzklausīt padoto un māka sagatavot, pieņemt un īstenot lēmumus.
Vadīšanas stils atkarīgs no vadītāja sociāli psiholoģiskajām īpašībām, vadītāja hierarhijas līmeņa, vadīšanas veidiem un paņēmieniem, konkrētas darbības jomas īpatnībām. Vadīšanas stila veidošanos ietekmē intelekts un vadītāja kultūras līmenis, profesionālās īpašības un temperaments, vadītāja orientācija uz konkrētiem mērķiem.
Autoritārais jeb vienpersoniskais ir diktatorisks vadīšanas stils, kam raksturīga orientēšanās tikai uz tiešajiem darba jautājumiem, ignorējot padoto vajadzības; turēšanās pie principa - mērķa sasniegšana par katru cenu; vadītājs parasti lēmumus pieņem vienpersoniski; dod detalizētus rīkojumus; stingri kontrolē darba izpildi; soda darba neizpildes gadījumā; nesekmē padoto iniciatīvu; darba rezultāti galvenokārt atkarīgi no vadītāja kompetences, spējām un pieredzes. Šī stila vadītājs ir dogmatisks, vēlas pakļaut cilvēkus savai gribai, ne vienmēr ieklausās citu viedokļos, pieprasa precīzi izpildīt savas pavēles.
…
Pēc manām domām nav viena ideāla vadības stila, jo katram no tiem trūkst kaut kas tāds, kas ir citiem. Man pašam vispieņemamākais šķiet demokrātiskais stils, jo tas uzņēmumā lielāko darba daļu spēj nodrošināt pozitīvu un draudzīgu atmosfēru, kas, piemēram, man pašam dotu lielāku enerģiju strādāt, bet kad pienāk brīdis, kad ir jāpieņem svarīgs lēmums, uzņēmuma vadītājam pieder izšķirošā balss, kas savā ziņā pasargā no muļķīgu lēmumu pieņemšanas. Taču gadījumos, ja uzņēmums nodarbojas tādā sfērā, kur kāda kļūda var prasīt cilvēku dzīvības, tad labāk šim uzņēmumam vajadzētu būt autoratīva stila, jo es uzskatu, ka tas spēj pasargāt no muļķīgiem lēmumiem, jo uzņēmuma vadītājam, ja viņš nodarbojas šajā nozarē, būtu jābūt gudrākam par tā darbiniekiem.
