Mūsu gadsimta 10. – 20. gados pasaules psiholoģijā iestājās krīze, ko izveidoja ( Krievijas, Vācijas, ASV ) atšķirīgie viedokļi par psiholoģijas priekšmetu. Šo krīzi nosacīja, šajās valstīs valdošie filozofiskie uzskati, kā arī dabaszinātņu attīstības līmenis un atšķirīgie sociālie apstākļi, sabiedrības prasības psiholoģijas zinātnei.
Psiholoģijas priekšmeta izpratnes atšķirību būtība bija tā , ka ASV uzskatīja, ka psiholoģijai ir jāpēta cilvēka vai dzīvnieka uzvedība. Apziņu pēc viņu domām nevajag pētīt . Vācijā atkal pētī tikai apziņu, bez saiknes ar ārējo pasauli .
Krievu zinātnieki atkal mēģināja pētīt gan apziņu, gan uzvedību.
Austrijā atkal uzskatīja, ka psiholoģija nevar būt neviens no šiem posmiem. Šī virziena pārstāvji par pētīšanas priekšmetu atzina bezapziņu.
Mūsdienu psiholoģijā nav vienota viedokļa par tās priekšmetu, bet psiholoģijas konkrētajā izpratnē pastāv četri virzieni.
1. radies ASV un saucas “biheiviorisms “
2. veidojies Vācijā un saucas “geštaltpsiholoģija”
3. virziens radies Austrijā un saucas “dziļumpsiholoģija”
4. radies Krievijā saucas par “darbības pieeju” …
