Baltijas reģiona attīstība līdz 12.gs. beigām. Livonijas valsts, tās bojāeja

Latvijā, agros viduslaikos, svarīgākos notikumus varēja atrast folklorā. Cilvēki aprakstīja nozīmīgus notikumus teikās un dziesmās. Senie latvieši aprakstīja teikās pilus, noslēptajiem bagātībām, kara kapiem. Diemžēl teikās nav saglabājusies informācija par starptautiskajām attiecībām un valstīm.( Latvijas senākā vēsture. 9gs. T. Pr. Kr.- 1200.g. – Rīga, 2001.- 292.lpp.) Skandināvi arī aprakstīja svarīgākos notikumus tā saucamās sāgās. Senāku sāgu, kura vārētu sniegt informāciju par Latviju, uzskata Gutasāgu. Gutasāgā ir aprakstīti gūdu izceļošana no Gotlandes pa Daugavu caur Krieviju uz Grieķiju. Pirmā informācija par kuršiem bija atrasta Rimberta hronikā par sv. Ansgara dzīvi. Rimberts savā hronikā vēstīja par kuršu valstisko organizāciju, kura sastāvēja no pieciem lielākiem novadiem. Hronika liecināja par kuršu militārajām aktivitātēm cīņā pret dāņiem un zviedriem. .( Latvijas senākā vēsture. 9gs. T. Pr. Kr.- 1200.g. 294.lpp.) Krievzemes hronika arī bija minēta informācija par Latviju, precīzāk par zemgaļiem, kuršiem, latgaļiem un lībiešiem. 9.-11.gs. arābu ģeogrāfi arī rakstījuši par Baltijas jūru, tajā laikā arābi sauca Baltijas jūru par slāvu jūru vai varjāgu jūru.
Pēc iegūtas no vikingu sāgām informācijas var teikt, ka baltu etnosā, līdz 2.gs. varēja izdalīt tikai divas tautas galindus un sudīnus. Vēlāk parādījās prūši, zemgaļi, kurši. Agros viduslaikos tautas sapulcēm un vecāko apspriedēm bija svarīgāka loma valsts lēmumu pieņemšanā.
9.-11. gadsimts, Latvijā tiek raksturots kā vikingu laiks. Vikingu laikā aktīvi attīstījās tirdzniecība. Kaimiņu valstis bieži iebruka Latvijā lai pakļaut vietējos iedzīvotājus savai varai un vākt no viņiem nodevas. Latvijas teritorijas ģeogrāfiskais stāvoklis veicināja politisko, ekonomisko un kultūras kontaktu ar rietumiem un austrumiem. Tranzītceļa funkcijas veicināja Daugava. Tajā laikā bija ļoti izplatīti starpcilšu sadursmes un savu teritorijas paplašināšana uz tuvāko kaimiņu rēķina, arī kurši pārvietojās uz ziemeļiem un apguva Kurzemes pussalu. 11.-12.gs. kuršu kapulauku skaits Latvijas teritorijā palielinājās apmēram trīs reizes. Senlatvijā pastāvēja sociāli organizēta sabiedrība, bija izveidojušās agrā tipa valstis.( Latvijas senākā vēsture. 9gs. T. Pr. Kr.- 1200.g. 368.lpp.)…