Pelēkā krāsa sastāv no melnās un baltās, divām pilnīgi pretējām krāsām. Pateicoties tam, cilvēka psihe to pieņem kā neko īpašu- sastindzis nemainīgā līdzsvarā. Tieši šī vizuālā līdzsvara un psiholoģiskās neitralitātes dēļ pelēkais ir ieguvis skumjā reputāciju. Un veltīgi-tam ir daudz ievērības cienīgu īpašību, tikai nepieciešams mācēt tās pasniegt.
Tumšāku vai gaišāku pelēko iegūst liekot melno vai balto pārākumā. Pelēks ir pāreja starp melno un balto, kā starpstadija, tādēļ var simbolizēt arī neskaidrību – izplūdušas robežas. Pelēks var nozīmēt mērķu trūkumu. Pelēkajai tuva ir sudraba krāsa. Taču nozīme tai ir pavisam cita. Pelēka krāsa var būt siltāka, ja tai pievienota dzeltena, sarkana vai oranža krāsa vai aukstāka, ja tai pievienota zila, violeta vai zaļa krāsa.
Pelēkās krāsas pozitīvais aspekts ir reālisms, apvienošanās, respektablums. Pelēkās krāsas negatīvais aspekts un simbolisms – bailes no zaudējuma, kriticisms, melanholija, skumjas, depresija, askētisms, arī neticība pozitīvai nākotnei un asociācijas ar pelniem, putekļiem, vecumu. Kristietībā- arī augšāmcelšanās krāsa. …
