Es pētīju intervijas četros dažādos preses izdevumos. Kopumā vērtējot, to struktūra un uzbūve bija gandrīz vienādas, atšķīrās tikai nianses, taču es uzskatu, ka šoreiz arī niansēm ir būtiska loma, jo tās katrai intervijai piešķir citu noskaņu un tonalitāti.
Savu darbu sāku ar žurnālu „Astes” , un, kā jau var noprast pēc nosaukuma, izdevuma mērķauditorija ir dzīvnieku mīļi. Viena no tādiem ar arī Katrīne Pasternaka, kas intervijā atklāj emocionālu pieķeršanos saviem mājdzīvniekiem.
Intervijai ir pārskatāms noformējums. Tekstu lieliski papildina fotogrāfijas – gan tādas, kas fotografētas intervijas laikā, gan bildes no K. Pasternakas personīgā arhīva. Spriežot pēc fotoattēliem, intervija notikusi Kates mājās, proti, neformālā vidē, kas ir ļoti būtisks aspekts, jo vide, kurā notiek intervēšanas process, manuprāt, ietekmē gan procesu, gan rezultātu.
…
