Pauls Dāle dzimis 1889.gada 23. jūlijā namsaimnieka ģimenē Rīgā. Pabeidza tādas skolas kā Rīgas pilsētas klasisko ģimnāziju, Maskavas universitāti, vēlāk strādāja par asistentu Psiholoģijas institūtā Maskavā.
Paula Dāles devums latviešu kultūrā vēl nav pilnībā apzināts, bet ir lietas, par kurām šaubu nav – vislielākais devums ir psiholoģijas filozofijā, personības un pedagoģijas psiholoģijā. Viņš ne tikai veica teorētiskus izteikumus, bet, arī tos pielietojot praksē, izpētīja. Īpaši svarīgs, manuprāt, ir fakts, ka P.Dāle bija PIRMAIS, kas izstrādāja projektu par Latvijas Universitāti.
Par ievērojamu ieguldījumu ir kļuvusi P.Dāles grāmata “Gara problēmas”, kas nenoliedzami raksturo autora mērķus, piemēram, izraisīt lasītajā reliģiski filozofiskas, ētiskas un psiholoģiskas pārdomas. Grāmatas pirmā nodaļa veltīta tā laika dzejniekiem un kultūras cilvēkiem, it kā analizējot viņu personības, ārējos apstākļus un radītos darbus, tādējādi aizsākot rakstnieku un viņu daiļrades psiholoģisko analīzi.
Grāmatas otrajā daļā tiek rakstīts par reliģiju un inteliģenci. Dāle izveidojis īpašu personības iedalījumu, kuras pamatā ir savstarpējās attiecības starp intelektu un reliģiju. Cilvēkus P.Dāle sadalīja pa 14 tipiem:
1. Irreliģiozie intelektuāļi, kurus reliģija neinteresē. Viņi pilnībā reliģiju nenoliedz, bet tai it kā paiet garām, uzskatot, ka tā ir katra cilvēka brīva izvēle, kam ticēt un kas ir viņa augstākais palīgs.
…
